Tā ir ļoti sena un cienījama profesija, kaut gan nepelnīti nedaudz piemirsta un nenovērtēta. Mums katram ir kāda mīļa, noputējusi vecmāmiņas grāmata lauku mājas bēniņos, par kuras esamību, tās ceļu līdz tavai ģimenei vai tās autoru apzināti atceramies vien retu reizi. Tāpat, cik gan bieži, ieskatoties savā rokas pulkstenī, iedomājamies par tā sarežģīto mehānismu un pulksteņu meistara rūpīgo darbu? Mūsdienu pasaulei arvien vairāk kļūstot digitalizētai, klasisks rokas pulkstenis ir kļuvis par ekskluzīvu aksesuāru, nevis praktisku laikrādi, līdz ar to arī meistars kļuvis par mītisku personu, kas šķietami veic visnotaļ apbrīnojamu, taču vecmodīgu darbu.

Kādām prasmēm jābūt pulksteņu meistara kabatā?

Pulksteņmeistars ir cilvēks, kas velta dzīvi savam arodam, tāpēc viņam jāprot arī mainīties līdzi laikam, kuru tik ļoti pats mēģina “ierāmēt”. Meistaram jābūt zinošam par dažādajiem pulksteņu veidiem, modeļiem, jaunākajiem materiāliem un uzbūves sīkumiem, pat nerunājot par stila un modes tendencēm, jo lielu daļu ikdienas veido pulksteņu remonts un labošana. Pulksteņu meistars, protams, vairāk ir praktiķis un, lai kļūtu par izcilu profesijas pārstāvi, jānododas gadiem ilgam treniņam un rūpīgam darbam. Pacietība un perfekcionisms noteikti ir šī aroda lietpratēja lielākie tikumi. Tāpat ir nepieciešama arī vēlme tiekties pēc izcilības, nepārtraukti attīstīties un mācīties mūža garumā. Šoreiz stereotipiem būs taisnība – labākie no labākajiem skolojas pulksteņu mekā – Šveicē.

Meistara ikdiena

Tāpat kā katrā profesijā, arī šajā ir atklājēji un “melnā darba” veicēji. Lielākoties pulksteņu meistara ikdienu veido sīki remontdarbi un vienveidība, taču katra paša rokās ir iespēja sevi attīstīt un kļūt par labāko no labākajiem, kas arī padara katru dienu par aizraujošu piedzīvojumu. Meistars var saskarties ar šādiem uzdevumiem:

• Vispārēja apskate un diagnostika
• Atjaunošana
• Jaunu detaļu – siksniņu, stikliņu uzstādīšana
• Materiālu pasūtīšana un izveide
• Visu mehānismu labošana

Arī es savos 30 esmu domājusi par profesijas maiņu un tā kā man tik ļoti patīk ekskluzīvi rokas pulksteņi, tad esmu domājusi apgūt arī pulksteņa meistara mākslu. Šeit gan būtu jāatzīstas – esmu par to vairāk sapņojusi nevis reāli īstenojusi, jo 30 gadi arī priekš manis ir tas vecums, kurā vairāk esmu pievērsusies ģimenes dzīvei, nevis karjerai. Ne velti visi pieredzējušie saka, ka karjeru vislabāk būvēt līdz 30 gadiem – tas, protams, attiecas uz tiem, kuri aktuāla ir arī savas ģimenes veidošana.

Tā nu es te sapņoju. Kā tas būtu pamosties un pēc brokastīm doties uz kādu ļoti gaišu darbnīcu un visu dienu ņemties ar pulksteņa detaļām?! Zinu, ka daudziem šāds darbs varētu šķist gaužām garlaicīgs, taču man tieši vislielāko prieku un gandarījumu sagādā nodoties vienai lietai. Lai kas tas arī būtu, man patīk iedziļināties un attīstīt kādu prasmi līdz pilnībai, nevis kā aptaurētai vadīt savas dienas arvien jaunu notikumu jūklī.

Nepārprotiet, arī pulksteņu meistaram ir savas problēmas un mīklas, kas jārisina. Tomēr šim amatam piemīt ļoti daudz kas no senatnes, kad cilvēki, šķiet, visu darīja lēnāk un ar lielāku nozīmīgumu. Manuprāt, izcili tas ir parādīts kādā dokumentālajā īsfilmā par Londonā dzīvojošu irāņu-britu pulksteņu meistaru Faramarzu: https://www.youtube.com/watch?v=yQZOtTEUOIc&feature=emb_title.

Īsfilmas galvenais varonis atspoguļo savu amatu ne tikai ar savu galveno nodarbošanos, bet arī savā izskatā un visās pārējās ikdienas darbībās. Jau sirmās bārdas īpašnieks Faramarzs izskatās pēc cilvēka, kuram jau ir diezgan garas attiecības ar laiku, taču, šķiet, viņš to pratis pārvaldīt ļoti cienīgi un prasmīgi. Savā sirmajā vecumā meistars turpina labot un atjaunot visdažādākos rokas pulksteņus, arvien staigājot pa antikvariāta bodītēm vai skapju iztukšošanām uz ielas.

Pulksteņu meistars varētu šķist tik reta, pat nesaprotama profesijas izvēle, bet ko gan mēs darītu bez šiem cilvēkiem, kuru kaislība ir katra sīkā zobratiņa nevainojama kustība uz kopīgu mērķi? Tas mērķis ir laiks. Laiks, ko tik ļoti mēģinām ierāmēt, saplānot, palēnināt. Vai spējat iedomāties vēl eksistenciāli nozīmīgāku arodu? Šis daiļrunīgums var šķist nedaudz salkans vai uzspēlēts, taču nav nekas slikts mēģinājumā saskatīt mūsu katra jēgu uz šīs pasaules un katras sīkākās darbības nozīmīgumu.

Pulksteņu meistars Faramarzs filmā saka: ”Lai kā Tu pavadi savu laiku, tas ir viss, kas Tev ir.